Pārtikas marķējums ir pirmais, ko ieraugām, paņemot produktu no plaukta. Krāsaina zīme, zaļa lapiņa vai uzticību rosinošs uzraksts dažu sekunžu laikā var noteikt lēmumu par pirkumu. Taču ne visiem šiem vārdiem ir vienāda nozīme: vieni balstās stingros tiesību aktos un neatkarīgā kontrolē, bet citi ir tikai mārketinga valoda, kuru neviens nav pārbaudījis. Izpratne par atšķirībām palīdz izvēlēties apzinātāk un neļaut iepakojuma dizainam izlemt jūsu vietā.
„Bioloģisks” — vienīgais vārds ar īstu juridisku garantiju
No visiem populārākajiem etiķešu apgalvojumiem „bioloģisks” ir vienīgais ar skaidru juridisku nozīmi Eiropas Savienībā. Kopš 2022. gada 1. janvāra visā ES ir spēkā regula, saskaņā ar kuru produktu drīkst saukt par bioloģisku tikai tad, ja tas atbilst detalizētām ražošanas prasībām un ir sertificēts neatkarīgā kontroles iestādē: uz iepakojuma jābūt ES zaļās lapiņas logotipam ar sertifikācijas iestādes kodu. Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests skaidri norāda: uzraksti „tikai no dabiskām sastāvdaļām” vai „dabīgs” neapstiprina, ka pārtika ir bioloģiska.
Būtiski arī tas, ka bioloģiskajā ražošanā aizliegts izmantot ģenētiski modificētus organismus jebkādā veidā, un šis aizliegums ir nostiprināts regulā. Tādēļ bioloģisks produkts automātiski nozīmē arī produktu bez ĢMO, taču pretēja sakarība ne vienmēr pastāv.
„Dabīgs” pārtikas marķējumā — vārds bez juridiska satura
Vārds „dabīgs” uz pārtikas produkta iepakojuma ES tiesību aktos nav reglamentēts. Tas nozīmē, ka ražotājs šo vārdu var lietot gandrīz neierobežoti : nav ne noteikts, kas tam jānozīmē, ne arī tas, kam tas jāpārbauda. Zinātniskie pētījumi liecina, ka patērētāji marķējumu „dabīgs” sistemātiski saista ar veselīgāku, drošāku un videi draudzīgāku produktu pat tad, ja produkta sastāvdaļu sarakstā tam nav nekāda pamatojuma. Šī neatbilstība starp patērētāju gaidām un marķējuma faktisko nozīmi ir galvenā problēma.
Eiropas Parlaments 2024. gada janvārī pieņēma direktīvu pret zaļmaldināšanu (angļu valodā greenwashing), kuras mērķis ir aizliegt nepamatotus apgalvojumus par ietekmi uz vidi un līdzīgus apgalvojumus. Starp konkrēti aizliegtajiem izteicieniem minēts arī vārds „dabīgs” bez pierādījumiem. Taču šī direktīva ES valstu tiesību aktos stāsies spēkā tikai tad, kad dalībvalstis to pārņems nacionālajos tiesību aktos; tam paredzēti vismaz 24 mēneši. Tādēļ pašlaik „dabīgs” uz iepakojuma joprojām ir mārketinga izvēle, nevis juridisks fakts.
„Bez ĢMO” — pamatotāks apgalvojums, taču ne vienmēr jēgpilns
Marķējums „bez ĢMO” ir viens no biežāk apspriestajiem pārtikas marķējuma apgalvojumiem. ES tiesību akti paredz obligātu ģenētiski modificētu organismu marķēšanu, ja ĢMO veido vairāk nekā 0,9 % produkta sastāva. Tādēļ „bez ĢMO” uz produkta Eiropas veikalu plauktos bieži vien tikai apstiprina to, ko varētu sagaidīt tāpat. Zinātnisks pētījums pievērš uzmanību smalkākai problēmai: apgalvojumu „bez ĢMO” nedrīkst attiecināt uz produktiem, kuriem modificētu versiju vispār nav ; piemēram, sāls gadījumā šāds marķējums ir tīra mārketinga manipulācija, jo šis produkts principā nevar saturēt ĢMO.
Pētījumos konstatēts, ka patērētāji ar ĢMO marķētas preces pastāvīgi uzskata par mazāk veselīgām un drošām nekā tādas pašas preces bez šāda marķējuma, pat ja šo produktu sastāvs ir identisks. Šī ietekme liecina, ka marķējums darbojas kā stigma, nevis informācijas rīks.
Pārtikas marķējums: kā kritiski lasīt iepakojumu
Praktiski raugoties, uzticamākā informācija uz iepakojuma vienmēr ir sastāvdaļu saraksts un uzturvērtība: tas ir obligātais marķējums saskaņā ar ES regulu. Sastāvdaļas norādītas dilstošā secībā: pirmās trīs vai četras parasti veido lielāko produkta daļu. Ja saraksta sākumā redzat cukuru, sīrupu vai augu taukus ar apzīmējumu „daļēji”, tas ir svarīgāk par jebkuru zīmi iepakojuma priekšpusē. Arī vārdi „viegls” vai „bagātināts ar vitamīniem” nenozīmē, ka produkts ir veselīgāks: bieži vien, kaut ko izņemot, tā vietā parādās kas cits.
Vienīgais apgalvojums, kam var ticēt bez papildu jautājumiem, ir ES bioloģiskās ražošanas logotips ar sertifikācijas iestādes kodu. Visi pārējie vārdi iepakojuma priekšpusē ir pelnījuši vismaz vienu kritisku skatienu sastāvdaļu sarakstā.
Kad marķējums atspoguļo patieso sastāvu: Sotukai
Runājot par pārtikas marķējumu, ir vērts pieminēt produktu, kura iepakojums atspoguļo patieso sastāvu. Sotukai augu izcelsmes bumbiņas netiek pasniegtas kā bioloģiskas, taču to sastāvdaļu saraksts runā pats par sevi: mandeles, Indijas rieksti, Medjool dateles, kaņepju sēklas, godži ogas, brūklenes, upenes, baobabs, mačas pulveris, avenes, maka — nekāda pievienota cukura, nekāda glutēna. Brūkleņu un makas bumbiņas mandelēs, kaņepju sēklas datelēs, godži aprikozēs vai avenes un baobabs datelēs — katram variantam ir skaidrs, izsekojams sastāvs. Ja sastāvdaļu saraksts nerada papildu jautājumus, iepakojuma priekšpuse kļūst par otršķirīgu detaļu.
Marķējums ir sākums, nevis beigas
Prasme lasīt pārtikas marķējumu ir viena no praktiskākajām iemaņām, ko var apgūt ikviens patērētājs. Pētījumi liecina, ka nepamatoti marķējumi, īpaši saistībā ar ĢMO vai „dabiskumu”, var padziļināt plaisu starp sabiedrības viedokli un zinātnes atziņām: cilvēki sāk pieņemt lēmumus, balstoties mārketinga valodā, nevis faktos. Nākamreiz veikalā uz brīdi apstājieties un apgrieziet iepakojumu: sastāvdaļu saraksts parasti pasaka vairāk nekā visi vārdi priekšpusē kopā.